Raiskuma labumu darītava

Raiskums ietilpis senā Straupes pils novadā. Raiskuma ciems pirmo reizi hronikās minēts 1350.g., piederējis pie Augstrozes pils.

Dokumentos parādās Raiskuma pagasts un DA no ezera izveidojas Raiskuma muiža (1683.g.). No pirmsākumiem līdz 1688.g. tā ir Mazstraupes Rozenu dzimtas īpašumā.

Gadu gaitā muižai ir vairāki īpašnieki, līdz 1815.g. muižu nopērk izsolē (par 32 500 zelta rubļiem) augstākās tiesas asesors, vēlākais landrāts Oto fon Fegezaks

Fegzaki pie Gaujas uzcēla Raiskuma krogu (1857), kurā tiek darīts alus. Blakus krogam atrodas avots. Avots iztek no klintīm. Tā ūdens ir tik labs, ka Fegezaks pat liek to vest uz muižu dzeršanai.

Vēlāk uzceļ arī skolas namu pie ezera (1863), kapsētu (1880), tiesas namu (1877) un skolu (1878) ar kūtīm un riju. Fegezaki ļoti labi attiecas pret zemniekiem (koris, skološana), līdz ar to Raiskumam iet garām arī zemnieku nemieri.

Pēc zemes reformas 20. un 30. gados muižas telpās iekārto mežsaimniecības skolu. Padomju laikā, 1944. g., tā pārtop par armijas slimnīcu. 1957. gadā ēka kļūst par Raiskuma sanatorijas skolu un internātu bērniem. 1965. g., kad skolai uzceļ jaunu korpusu, muižas ēka kalpo kā pasts un pedagogu dzīvojamā māja.

No visām ēkām labi saglabājusies apjomīgā klēts. Celta 1905.g. Šajā ēkā padomju gados iekārtotas kolhoza mehāniskās darbnīcas. Pēc atmodas darbojusies maiznīca "Doniņa".

Darbību uzsāk "Raiskuma labumu darītava". Turpinot Fegezaku labās tradīcijas, sākumā notiek alus darīšana, vēlāk arī maizes cepšana un gaļas kūpināšana.